Kā tapa 12 plenēra gleznas Jelgavā

Esmu dzimusi Jelgavā un šeit nodzīvoju vairāk nekā 20 savas dzīves gadus. Šī pilsēta ir atstājusi uz mani neizdzēšamu iespaidu, īpaši tās pārmaiņas, ko piedzīvoju savas vēl neilgās dzīves laikā.

Es pat īsti neatceros konkrēto domu vai impulsu, kas mani pamudināja doties ārā ziemā un gleznot 12 gleznas Jelgavas ielās (it īpaši salā). Parasti plenēri notiek vasarā, taču šī ideja piedzima janvārī, kad tapis arī pirmais darbs pie visiem mīļās Lielupes. Tobrīd vēl nezināju, kur šis ceļš mani aizvedīs.

Pie plenēriem pieradu jau Jāņa Rozentāla Mākslas skolā - tā bija daļa no obligātās prakses: trīs nedēļas vasarā ar visu klasi, un pēc tam vēl pārējā vasara patstāvīgi. Domāju, ka toreiz arī iemīlēju šo procesu. Tāpat kā makšķernieki dodas zvejot neatkarīgi no laika apstākļiem, arī mani velk daba, tur ir tie mirkļi, kas liek dvēselei trīsēt no sajūsmas.

Tad atgriezos mājās un turpināju darbu pie gleznām, līdz tās man sāka patiesi patikt. Es pievienoju detaļas: gaismas dzirkstis, zvaigznes vai pat neredzamas būtnes, ko redzēju savā iztēlē. Tās bija lietas, kas, manuprāt, organiski iederējās katrā darbā.

Es rīkojos no vienkāršas sajūtas - līdz šim man šķita, ka visi plenēra darbi, īpaši kopš skolas laikiem, ir pārāk akadēmiski un pat mazliet garlaicīgi. It kā tajos pietrūktu kaut kas interesants. Tāpēc šoreiz nolēmu gleznās iekļaut to neredzamo - to, ko mana dvēsele ilgojās izstāstīt.

Pirmais darbs šajā gleznu sērijā. 
Apskatīt kā šīs darbs tapa var šajā Youtube video - https://www.youtube.com/watch?v=leyr5lhBkRw

Februāris, 2022. gads 

Nākamā glezna šajā sērijā (ņemot vērā mēnešu secību) ir veltīta februārim. Interesanti, ka šo darbu es radīju jau 2022. gadā - laikā, kad pie Pilssalas skatu torņa un zirgiem, kas ganījās tur, bija nelieli plūdi. Šī ainava man ļoti iespiedās atmiņā.

Kopš tā brīža šī pilsētas daļa ir mainījusies līdz nepazīšanai. Tā ir kļuvusi modernāka, pārveidota, bet atmiņas par to konkrēto mierpilno mirkli palika ar mani.

Daudzas gleznas šajā ciklā esmu radījusi, pārgleznojot audeklus, kurus izmantoju jau skolas laikā. Mācoties mākslas skolā, tapa simtiem darbu, kas ar laiku vienkārši uzkrājās manā mazajā istabā. Tā nu nolēmu tiem piešķirt jaunu dzīvi - gan radošuma, gan praktiskuma dēļ. Ja kāds pēc simtiem gadiem skenēs manas gleznas, atklās kādus zīmīgus slāņus no manas jaunības.

Un tad pienāca 2022. gada Marts

Šīs gleznas atkal tapa Lielupes krastā (pie Pasta salas). Mani sāka aizraut bebru atstātās pēdas upes krastā, tāpēc nolēmu tās iemūžināt. Taču vēl interesantāks bija pats gleznošanas process.

Tajā dienā pūta ļoti spēcīgs, brāzmains vējš. Kamēr centos nostiprināt audeklu uz molberta, pēkšņi vējš to aiznesa tieši upē! Man nācās to zvejot ārā ar garām koka mietiņām.

Tad Aprīlis, 2022. gads

Tajā dienā devos uz talku, lai sakoptu teritoriju ap nelielu dīķi autobusa pieturā “Sodīte”, Viesturciemā, Jelgavas novadā. Tur valdīja īstas putnu kaislības – gulbji un vanagi cīnījās par barību, katrs cenšoties noķert kādu dzīvu radību.

Tā bija arī viena no pirmajām reizēm, kad vadīju automašīnu pavisam patstāvīgi pēc autovadītāja apliecības iegūšanas, tāpēc atmiņas par šo dienu ir īpaši siltas.

Maijs, 2022. gads (Atpūta, Svētes pagastā, pie Svētes upes)

Jūnijs, 2022. gads (pie Jelgavas pils) 

Kas gan var būt skaistāks par siltu jūnija vakaru, kad saule gandrīz nemaz nenoriet?

Jūlijs, 2025. gads
Šī mēneša gleznu pabeidzu tikai 2025. gadā - pēc vairākiem mēģinājumiem pārgleznot darbus, kas, kā man šķita, nespēja nodot jūlija īsto noskaņu.

Gleznoju pie Jelgavas tirgus, pie Driksas upes.

Septembris, 2024. gads

Tika gleznota 2024. gadā vienā no manām mīļākajām, klusajām vietām Jelgavas apkārtnē - pie Lielupes, netālu no Teteles pamatskolas.

Oktobris, 2022. gads (Riekstu ceļš 10)

Novembris, 2021. gads

Vienīgā glezna, kas nav tapusi Jelgavas apkārtnē, bet gan Bauskas novadā – Pamūšas ciemā, Gailīšu pagastā. Tomēr šis darbs man tik ļoti iepatikās, ka nolēmu to paturēt šajā ciklā.

Decembris, 2022. gads (Stacijas parks)

Pat salā un naktī biju gatava doties plenērā, lai tikai noķertu šī mēneša noskaņu. Tā man asociējās ar svētku gaismām, kuras arī attēloju gleznā.

Kad sāku šo ciklu, vēl nezināju, ka man piemīt īpaša aizrautība gleznot ūdeni un dabu: upes, ezerus, jūru, kokus.
Esmu ļoti pateicīga šim pieredzes ceļam, un vēl jo vairāk par to, ka man ir iespēja to noslēgt ar manu pirmo personālizstādi Jelgavas muzejā Jelgavas Vecpilsētas mājā.

Nav komentāru

Komentēt